Ja es būtu zvaigzne,
Tad es vēlētos krist...
Krist tā, lai Tu mani pamanītu,
Lai varētu izteikt savu vēlēšanos...
Un krītot es cerētu, ka Tu vēlētos... mani
Ja Es būtu dzejnieks visa dzeja būtu par Tevi,
Ja ES prastu dziedāt ES tavām ausīm sniegtu veldzi,
Ja man būtu 4 sirdis tik un tā tās piederētu TEV ...
Silti skatieni, siltas jūtas,
Mīļi vārdi uz Tavām lūpām,
Un
Drūms klusums vai padošanās?
Nē varbūt izvairīšanās?
Tās ir kādas mazas meitenes iedomas, spēles?
Tā ir istenība , tie esam mēs.
Nākamā, kārtējā, bijušā - vai nav vienalga?
Dzive ir tikai viena, tai jabūt saldai.
UN
Tāpēc atkal viena uzguntiņa, viena milestības cerība mirs.
Jo aiz klusuma, naida un padevības tomēr pukst sirds...
Ja varētu no visa kas dārgs,
Paņemt gabaliņu,
Ielikt kabatā, sasildīt...
Ja varētu aizmirst kas esi,
Kas biji pirms brīža,
Kaut varētu mīlēt
Tik ļoti...
Nac paklusē ar mani
Neko citu
Tikai paklusē,
Klusums izsaka vairāk.
Ka Tavi solījumi
Solijumi sāpina
Man pietiek ar klusumu...
Mana dvēsele kā bārenis
Sēdēja tumšā, pamestā istabā...
Nebija neviena, kas stāstītu pasakas,
Tādēļ pār vaigu tai ritēja asaras.
Mans ķermenis, iesalis ledū,
Gaidīja ledus laikmeta beigas,
Kad atkal varēs pirkstus mērcēt medū
Un lutināt sevi bez steigas...
Un jāgaida nebij ilgi,
Mūsu skatieni sastapās
Un ik reizi,
Kad par ledus laikmetu atceros,
Tavos apskāvienos vē ciešāk iekļaujos.....
Vakar es redzēju dīvainu sapni -
Tajā es biju eņģelis, bet Tu biji velns,
Es biju balts, bet Tu biji melns.
Un tad mēs iemīlējāmies viens otrā
Un kļuvām ne balti, ne melni...
Mēs atteicāmies no daudzām lietām,
Lai tikai būtu kopā.
Mēs bijām viens otram un ar to mums pietika...
Vēlos ātrāk uzzināt vai mēs būtu gatavi
Viens otra pēc atteikties no dažām lietām šajā dzīvē?
No lietām, kas traucē mums būt kopā...
Neraudi.
Manas asaras savāks mēness
Un izkaisīs kā zvaigznes,
Tās spīdēs Tavā logā, Tu skatīsies tajās
Un lūkosies manī.
Manas asaras liks
Tev domāt par mums,
Bet Tu, cilvēk, neraudi,
Es par Tevi domāju tā pat.
:D Ahahaha... Tak ne! 
